Kādā oktobra pēcpusdienā Es piedalos! nonāca liela pavērsiena priekšā. Ja pirms tam nodarbojāmies ar dažādiem sportiskiem un orientieriskiem pasākumiem (CitaRīga orientēšanās, Geokešings un citi), tad nu radās doma, ka nevar tikai izklaidēties un jāsāk nodarboties ar ko tādu, kas dod prieku ne tikai mums pašiem, bet arī citiem. Šī atklāsme nāca, ieraugot Lielo uzsaukumu uz Bērnu slimnīcas sakopšanas talku #2. Protams, ka bija jāpiedalās.
Tā nu 24. oktobra rītā Armands, Gundega un Valērija sakāpa mašīnās un devās uz pārdaugavu, Vienības gatvi. Valērijai līdzi bija arī ar mākslinieka dotībām apveltītais brālis, tādēļ bija skaidrs – jāzīmē. Ko? Protams, ka pozitīvo, enerģisko EsPiedalos vīriņu, kuru ieraugot, bērniem vienmēr jārodas sajūtai, ka viss ir labi!
Ieradāmies ar nelielu nokavēšanos un uzreiz ķērāmies pie darba. Līdzi – cimdi un otiņas, uz vietas – maisi un krāsiņas. Atradām gan balto, gan melno, gan arī zaļo. Sākumā Valērija apvilka kontūras un darbs varēja sākties. Armandam, protams, tika augstākie punkti un fons (kopā ar Valērijas brāli), Valērija ķērās pie baltās jaciņas un deguna, Gundega galu galā izcili tika galā ar pašu sarežģītāko un biedējošāko – uzrakstu “Es Piedalos”.
Jāpiebilst, ka neviens no mums pirms tam necerēja, ka rezultāts būs tik labs – kā nekā neviens no mums nav mākslinieks, vismaz ne vizuālajā mākslā 
Tāpēc prieks un lepnums pašiem par sevi. Ceram, ka bērniem patiks!
p.s. tas nav ne zobs, ne raķete – tas ir Es Piedalos!
p.p.s. slimnīcas teritorijā ir geokešs un bez tā atrašanas tomēr neiztikām
